Sintētiskie mazgāšanas līdzekļi un dabas aizsardzība

vinegar-768948_1280

Pēdējos gados daudz tiek runāts par dabas un apkārtējās vides aizsardzību, visā pasaulē šim jautājumam tiek pievērsta aizvien lielāka uzmanība. Liels procents, piesārņoto ūdenstilpņu, ir saistīts ar sintētiskajiem mazgāšanas līdzekļiem, kuri tiek ražoti aizvien straujākos tempos. Mūsdienās, sadzīves ķīmija tiek lietota it visur, sākot jau no paša rīta: zobus tīrām ar zobu pastām, rokas mazgājam ar ziepēm, traukus ar speciāliem līdzekļiem, drēbes ar sintētiskiem pulveriem u. t. t. Ieslēdzam televizoru un saskaramies ar reklāmu, kurā tiek stāstīts par visdažādākajiem sintētiskajiem mazgāšanas līdzekļiem, bez, kuriem, mēs it kā nemaz nevaram iztikt nevienu dienu. Stāsta par to, ka šī prece ir vislabākā, visdrošākā, ka tai ir laba kvalitāte un tā ir nekaitīga. Aizejot uz veikalu, reklāmas iespaidā, mēs nopērkam kārtējo sintētisko mazgāšanas līdzekli un bieži vien cilvēki pat nepaskatās, kāds sastāvs ir šim līdzeklim. Kas notiek tālāk?

No veikala plauktiem sintētiskais mazgāšanas līdzeklis nonāk mūsu mājās, tad caur mūsu izlietni, vannu, tualeti, veļas mazgājamo, trauku mazgājamo mašīnu nonāk kanalizācijā, bet no kanalizācijas dažādās ūdenstilpnēs: upēs, grāvjos u. t. t. Pirmām kārtām, no sintētiskajiem mazgāšanas līdzekļiem cieš dzīvnieki, kuri dzīvo ūdenī. Kāpēc tieši viņi? Tāpēc, ka mazgāšanas līdzekļi pielīp pie viņu žaunām un zivis iet bojā. Vai sintētiskie mazgāšanas līdzekļi atstāj iespaidu uz cilvēku? Var jau būt, ka tas jums liksies jocīgs jautājums, jo cilvēki taču nepeld un neelpo ar žaunām. Tomēr, visas šīs sintētiskas vielas var nonāk mūsu organismā lietojot uzturā zivis no tādām ūdenstilpnēm, kā arī lietojot no tām ūdeni. Ja mēs mazgājam traukus ar mazgāšanas līdzekļiem, vajag tos ļoti labi noskalot, lai kaitīgo vielu paliekas nenonāk mūsu organismā. Vēl viens vieds, kā piesārņots ūdens var nonākt mūsu organismā, ir peldēšanās. Visbiežāk ar tādu ūdeni saindējas bērni. Kuņģī atrodas sālskābe, kura izpilda svarīgu uzdevumu, sasmalcina barību. Kāpēc kuņģis neizšķīst tās iedarbībā? Tāpēc, ka tas ir klāts ar aizsargkārtu – gļotādu, kuru visu laiku izstrādā kuņģa sieniņas, bet kura sairst, ja saskaras ar sintētiskās mazgāšanas līdzekļiem un kuņģis, tajā brīdī, paliek bez aizsardzības. Tātad, ja cilvēka organismā nonāk kaitīgie mazgāšanas līdzekļi, no slikti nomazgātiem traukiem, tad kuņģa aizsargkārta paliek plānāka un rezultātā rodas kuņģa čūla.

Ko darīt? Censties mazgāt traukus bez sintētiskiem mazgāšanas līdzekļiem vai vismaz ar minimālu to devu, ļoti rūpīgi skalot traukus, dzeršanai un ēdiena gatavošanai izmantot filtrētu, attīrītu ūdeni.

Sintētiskie mazgāšanas līdzekļi, izšķīstot ūdenī, izmaina ūdens īpašības, kuras ir ļoti svarīgas daudziem dzīviem organismiem, kuri dzīvo gan ūdenī, gan ūdens virspusē.

Sintētiskie mazgāšanas līdzekļi satur polifosfātus, kuri tiek uzskatīti par bīstamiem tieši priekš ūdenskrātuvēm, jo liekais fosfors izraisa strauju augu augšanu un atmiršanu, augu pūšanu, skābekļa samazināšanos ūdens tilpnēs, dzīvo organismu dzīves apstākļu pasliktināšanos. Kaitīgie mazgāšanas līdzekļi nodara lielu ļaunumu , pat ja tie ir nokļuvuši ūdenī ļoti mazās devās.

Sintētiskie mazgāšanas līdzekļi un dabas aizsardzība

Dabas un apkārtējās vides aizsardzība.

city-990841_1920

Gribas jautāt mums visiem, ko mēs saprotam ar vārdu daba? Daba nenozīmē tikai puķi, zāli vai koku, kuri aug mums aiz loga, daba, tas ir viss dzīvais, kas atrodas mums apkārt, visa pasaule un visiespējamākās tās izpausmes formas.

Par apkārtējo vidi tiek saukts abiotiskās (nedzīvās) un biotiskās (dzīvās) dabas kopums, kurš ietver sevī augu un dzīvnieku organisko pasauli.

Lai uz zemes varētu eksistēt organiskā pasaule, tai ir nepieciešama biosfēra jeb mūsu planētas slānis, kurš ir apdzīvots un ar dzīvo radību palīdzību tiek aktīvi pārveidots. Augšējais biosfēras slānis ir norobežots ar kaitīgo ultravioleto staru starojumu (biosfēras augstums nepārsniedz 20 km virs jūras līmeņa), apakšējais biosfēras slānis stiepjas planētas iekšpusē (līdz 3 km) un tā robeža beidzas tur, kur sāk paaugstināties temperatūra.

Dzīvā daba, tas ir vienīgais avots, no kura cilvēks smeļ visus eksistēšanai nepieciešamos līdzekļus, bet cilvēks visu laiku iejaucas dzīvajā dabā. Īpaši izteikti tas notiek pēdējās desmitgadēs, kad masveidā tiek izcirsti koki, piesārņotas ūdens tilpnes, tiek lietots neiedomājami daudz ķīmisku vielu.

Viens no galvenajiem, kaitīgas ietekmes faktoriem uz dabu ir cilvēka neapdomīgā saimnieciskā darbība – rūpniecība, transports, celtniecība, lauksaimniecība. Cilvēka darbība ļoti būtiski ietekmē biosfēru. Kaitīgie atkritumi, kuri nonāk biosfērā, izmaina tās ķīmisko sastāvu, notekūdeņi piesārņo ūdens tilpnes un augsni, hidrostaciju celtniecība ietekmē to rajonu klimatu, kuri atrodas netālu no šīs stacijas, atomieroču izmēģinājumi ir palielinājuši radioaktīvo elementu saturu atmosfērā, augsnē, pasaules okeānā.

Neapdomīgas cilvēka darbības rezultātā dabai var tik nodarīts liels ļaunums, kas ļoti negatīvi atsauksies uz visas cilvēces eksistēšanu un tās labklājību. Dabas aizsardzībai ir liela sociālā nozīme.

Dabas aizsardzība ir pasākumu sistēma, kura ir vērsta uz racionālu savstarpēju mijiedarbošanos, starp cilvēku darbību un apkārtējo vidi, kura nodrošina dabas bagātību saglabāšanu un atjaunošanu, racionālu dabas resursu izmantošanu. Šī sistēma palīdz risināt ļoti svarīgus uzdevumus: nodrošina dabas kompleksu neaizskaramību, ņem līdzdalību dabas resursu atjaunošanā un racionālā izmantošanā, ierobežo dabas piesārņošanu ar rūpnieciskajiem, transporta, lauksaimniecības un sadzīves atkritumiem, notekūdeņiem un kaitīgo atkritumu izmešanu atmosfērā.

Dabas aizsardzība paredz šādu problēmu risināšanu:

  • atmosfēras gaisa aizsardzību,
  • ūdens tilpņu racionālu izmantošanu,
  • zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu,
  • bioloģisko resursu saglabāšanu un racionālu izmantošanu,
  • savvaļas dzīvnieku aizsardzību un viņu dzīvošanai labvēlīgas vides saglabāšanu,
  • zemes dzīļu izmantošanas uzlabošana u. c.

Rūpnieciskajos uzņēmumos strādājošajiem apkārtējā vide ir gaiss darbā zonā (telpā) un teritorijā, kura atrodas darba zonas tuvumā. Ļoti svarīga loma ir ražošanas telpu mikroklimatam, kuru varam raksturot kā: temperatūras, mitruma, gaisa cirkulācijas ātruma, siltuma un magnētisko viļņu starojuma, kaitīgo vielu, kuras atrodas gaisā, noteikta trokšņa un vibrāciju, kombināciju. Katram uzņēmumam ir noteiktas savas, konkrētas sanitāras prasības, kuras tam obligāti ir jāievēro.

Dabas un apkārtējās vides aizsardzība.