Dabas aizsardzība – Ko mēs zinām par bitēm?

Tagad bieži tie runāts par dabas aizsardzību, par to, kādu ļaunumu dabai nodara neapdomīgā cilvēku rīcība. Daba nežēlīgi tiek piesārņota un tādas rīcības rezultāts ir acīm redzams – daba izmirst.

Par kukaiņiem mēs arī varam teikt to pašu, protams, ne jau par visiem. Šoreiz runa būs par bitēm, kuru skaits uz mūsu zemeslodes ir ļoti samazinājies.
Ko mēs zinām par šiem mazajiem, lidojošajiem “darba rūķiem”?

Šobrīd pasaulē ir aptuveni ir aptuveni 20 tūkstošu bišu veidu.

Kā lai to vidū atpazīst “medus biti”?

Plašajā bišu saimes lokā vispopulārākā ir medus bite (Apis mellifera), kuru cilvēks, jau kopš seniem laikiem izmanto medus iegūšanai. Darba bites, citu bišu vidū, ir viegli atpazīt pateicoties medus vācamajam “aparātam”, kurš atrodas uz bites aizmugurējās kājiņas, pie kuras pielīp ziedputekšņi un izveido īpašu gredzenu. Eiropas biti atveda pirmie kolonisti no Amerikas, tās galvenais uzdevums bija medus vākšana un lauku apputeksnēšana. Daudzi amerikāņi uzskata, ka bites Amerikā ir dzīvojušas vienmēr.

Bišu mātīte no oliņas par pieaugušu biti pārvēršas 17 dienu laikā, darba bite – 21 dienas laikā, bet trans – 24 dienu laikā.
Kāpēc bitei ir vajadzīgi augšējie žokļi?

Darba bite ar augšējiem žokļiem piešķir vaskam formu, lai varētu izgatavot šūnas, trani tos izmanto, lai varētu tikt brīvībā no aizzīmogotās šūnas, bet bišu mātīte tās izmanto, lai nogalinātu konkurentes.

Vidēji vienā bišu stropā ir 60 000 – 120 000 bišu.

Medus bite, vienas sekundes laikā, izdara aptuveni 200 mājienus ar spārniem. Viņai vajag izdarīt aptuveni 11400 spārnu mājienus minūtē, lai mēs varētu sadzirdēt bitei raksturīgo dūkšanu.

Bitei ir piecas acis. Trīs acis atrodas augšējā galvas daļā un divas acis – priekšā.

Bitēm ir daudz ienaidnieku un daudzi “dīkdieņi” ir ar mieru dzīvot uz viņu rēķina, tāpēc ieeja bišu stropā tiek apsargāta, to dara sargi, kuri jebkurā momentā ir gatavi mesties ienaidniekam virsū. Neviena bite nav spējīga iekļūt svešā bišu stropā. Katram bišu stropam ir sava, īpaša smarža, kuru cilvēka ožas orgāni nav spējīgi uztvert. Katra bite, šo īpašo smaržu, glabā speciālā ķermeņa iedobumā. Pielidojot pie stropa, bite to atver un uzrāda sargiem, tieši tāpat kā mēs caurlaidi vai vizītkarti.

Darba bites savas dzīves laikā izpilda daudz dažādu darbu. Pirmais darbs, ar ko tā saskaras ir šūnu attīrīšana, kurās pēc tam bišu mātīte dēs oliņas, tāpat darba bitei ir jārūpējas par stropa apsildīšanu un ventilāciju. Pēc tam darba bites pāriet pie jauno bišu barošanas un medus pieņemšanas no bitēm – savācējām. Tikai pēc tam, darba bites sāk veikt patstāvīgus lidojumus pēc medus. Darba bite dzīvo aptuveni 26 – 40 diennaktis. Bišu saimē ir aptuveni 80 tūkstošu darba bišu.
Lai saražotu 500 gr medus, vienai bitei ir nepieciešams 10 miljons reižu aizlidot no stropa līdz ziedam un atpakaļ., bet lai sanāktu viens kilograms medus, bitei vajag savākt nektāru no 19 miljoniem ziedu. Protams, ka vienu kilogramu medus savāc daudz bites. Bet arī vienai bitei ir daudz darba – dienas laikā tā apmeklē aptuveni 7 tūkstošus ziedu.

Bites neredz sarkano krāsu. Viņas to redz kā tumši pelēku vai melnu krāsu. Viņas ultravioletos starus uztver kā krāsu, kaut gan cilvēka acij šie stari ir neredzami un viņi tos uztver kā tumsu.