Ko mēs zinām par vilkiem

Vai cilvēkiem daudz kas ir zināms par vilkiem? Cilvēki viņus nogalina, jo viņi nodara lielus zaudējumus zemniekiem, katru gadu ir atļauts nogalināt noteiktu vilku skaitu. Ir ļoti bēdīgi, ka vajag kādu nogalināt, lai saglabātu kādam citam dzīvību.

Mēs zinām, ka no vilkiem vajag uzmanīties, viņi ir nežēlīgi un neparedzami. Daudzi piemetinās, ka tos vajag iznīcināt. Tā runā cilvēki, kuri par vilkiem neko nezina. Patiesībā, vilki ļoti reti uzbrūk cilvēkiem. Vilki, tieši tāpat kā citi plēsīgie dzīvnieki medī tikai priekš tam, lai paēstu, dzīvo savu dzīvi tālu no cilvēkiem.

Par mūsu planētas iemītniekiem vilki kļuva vairāk nekā pirms miljons gadiem. Aptuveni pirms divdesmit miljons gadiem no vilka izveidojās suns.
Vilku dzimtai pieder: šakāļi, koijoti, meža un mājas suņi u. c. Vilki, tieši tāpat kā suņi labi pakļaujas dresūrai un atšķiras no pārējiem ar apķērību. Katram vilkam ir savs raksturs: viņi ir piesardzīgi, viņiem ir izaicinošs skatiens, savā sabiedrībā viņi izturas brīvi un nepiespiesti, svešā vidē izturas atturīgi un klusi.

Vilki dzīvo Ziemeļu puslodē gan līdzenumos, gan mežos, gan kalnos. Ja mēs runājam bioloģiskajā valodā, tad jāsaka, ka viņi aizņem noteiktu nišu savvaļas dabā, tieši tāpat, kā visas pārējās dzīvās radības. Vilki dzīvo noteiktā teritorijā, pārsvarā lielās grupās un medī lielus, zīdītāju dzimtas pārstāvjus.
Par vilku nevar teikt, ka tas ir liels dzīvnieks. Vīriešu dzimtas pārstāvis sver aptuveni 50 kilogramu, bet mātīte vidēji ir par pieciem kilogramiem vieglāka. Vilka augstums ir aptuveni 75 centimetri un garumā tie var sasniegt aptuveni 1,5 – 2 metrus.

Tiek uzskatīts, ka vilki ir sabiedriski dzīvnieki, jo tie dzīvo ģimenēs. Ir vilki, kuriem ir izteikts līdera raksturs, vājākie vilki, parasti pakļaujas vilkam – līderim. Vilku bara, kurš savā starpā ir saistīts ar radniecīgām saitēm, vadoņi ir vilks un vilcene. Pārējie, šajā barā ir pavisam mazi vilku kucēni un jau lielāki 2 – 3 gadus veci kucēni. Vilku bars parasti sastāv no 6 – 7 dzīvniekiem, bet var būt arī līdz 15 dzīvniekiem. Vilkam – vadonim, kārtību barā palīdz uzturēt vilcene. Vilks un vilcene pieņem izšķirošos lēmumus, kuri attiecas uz vilku baru. Vilks barā ievieš kārtību un panāk to, ka vilki savā starpā nekaujas , bet ja teritorijas robežas pārkāpj vilki – vientuļnieki, tad kautiņi notiek diezgan bieži.

Katrs vilku bars medī savā teritorijā. Teritorijas robežas apsargā teritorijas saimnieki, viņi tās atzīmē, lai svešu baru pārstāvji neiedomātos medīt viņu aizņemtajā teritorijā. Tas, kurš riskēs pārkāpt robežu, tiks bargi sodīts.

Ja vilku bars ir liels, tad tajā parasti ir vilks, pret kuru citi bara locekļi izturas ļoti slikti. Kādreiz tādam vilkam apnikst paciest pastāvošo kārtību un viņš atstāj baru. Iet laiks un barā notiek izmaiņas. Vilki, kuri grib ieņemt vadoņa lomu gaida savu laiku. Daži vilki, kuri jau ir izauguši, pieņem lēmumu un atstāj baru un sāk dzīvot atsevišķi, vieni paši. Viņiem var paveikties, ja viņi satiks tādu pašu vilceni, tad viņi kopā veido savu baru. Vilkam un vilcenei ir jāpakļauj pārējie bara locekļi, lai viņi varētu ieņemt līdera pozīcijas.

Vilks – vadonis valda pār vilkiem, bet vilku mātīte – pār vilcenēm. Vadonim visu laiku ir jāpierāda, kam pieder vara, tāpēc bieži vien, viņš visa bara priekšā izrēķinās ar nepaklausīgajiem padotajiem.

Vilku astes stāvoklis liecina par to, kādu vietu viņš ieņem barā, ja aste ir augsti pacelta, tad tas ir vadonis, ja aste ir nolaista – tas ir padotais, ja aste ir iespiesta starp kājām, tātad viņš ieņem viszemāko vietu hierarhijā.