Sintētiskie mazgāšanas līdzekļi un dabas aizsardzība

Pēdējos gados daudz tiek runāts par dabas un apkārtējās vides aizsardzību, visā pasaulē šim jautājumam tiek pievērsta aizvien lielāka uzmanība. Liels procents, piesārņoto ūdenstilpņu, ir saistīts ar sintētiskajiem mazgāšanas līdzekļiem, kuri tiek ražoti aizvien straujākos tempos. Mūsdienās, sadzīves ķīmija tiek lietota it visur, sākot jau no paša rīta: zobus tīrām ar zobu pastām, rokas mazgājam ar ziepēm, traukus ar speciāliem līdzekļiem, drēbes ar sintētiskiem pulveriem u. t. t. Ieslēdzam televizoru un saskaramies ar reklāmu, kurā tiek stāstīts par visdažādākajiem sintētiskajiem mazgāšanas līdzekļiem, bez, kuriem, mēs it kā nemaz nevaram iztikt nevienu dienu. Stāsta par to, ka šī prece ir vislabākā, visdrošākā, ka tai ir laba kvalitāte un tā ir nekaitīga. Aizejot uz veikalu, reklāmas iespaidā, mēs nopērkam kārtējo sintētisko mazgāšanas līdzekli un bieži vien cilvēki pat nepaskatās, kāds sastāvs ir šim līdzeklim. Kas notiek tālāk?

No veikala plauktiem sintētiskais mazgāšanas līdzeklis nonāk mūsu mājās, tad caur mūsu izlietni, vannu, tualeti, veļas mazgājamo, trauku mazgājamo mašīnu nonāk kanalizācijā, bet no kanalizācijas dažādās ūdenstilpnēs: upēs, grāvjos u. t. t. Pirmām kārtām, no sintētiskajiem mazgāšanas līdzekļiem cieš dzīvnieki, kuri dzīvo ūdenī. Kāpēc tieši viņi? Tāpēc, ka mazgāšanas līdzekļi pielīp pie viņu žaunām un zivis iet bojā. Vai sintētiskie mazgāšanas līdzekļi atstāj iespaidu uz cilvēku? Var jau būt, ka tas jums liksies jocīgs jautājums, jo cilvēki taču nepeld un neelpo ar žaunām. Tomēr, visas šīs sintētiskas vielas var nonāk mūsu organismā lietojot uzturā zivis no tādām ūdenstilpnēm, kā arī lietojot no tām ūdeni. Ja mēs mazgājam traukus ar mazgāšanas līdzekļiem, vajag tos ļoti labi noskalot, lai kaitīgo vielu paliekas nenonāk mūsu organismā. Vēl viens vieds, kā piesārņots ūdens var nonākt mūsu organismā, ir peldēšanās. Visbiežāk ar tādu ūdeni saindējas bērni. Kuņģī atrodas sālskābe, kura izpilda svarīgu uzdevumu, sasmalcina barību. Kāpēc kuņģis neizšķīst tās iedarbībā? Tāpēc, ka tas ir klāts ar aizsargkārtu – gļotādu, kuru visu laiku izstrādā kuņģa sieniņas, bet kura sairst, ja saskaras ar sintētiskās mazgāšanas līdzekļiem un kuņģis, tajā brīdī, paliek bez aizsardzības. Tātad, ja cilvēka organismā nonāk kaitīgie mazgāšanas līdzekļi, no slikti nomazgātiem traukiem, tad kuņģa aizsargkārta paliek plānāka un rezultātā rodas kuņģa čūla.

Ko darīt? Censties mazgāt traukus bez sintētiskiem mazgāšanas līdzekļiem vai vismaz ar minimālu to devu, ļoti rūpīgi skalot traukus, dzeršanai un ēdiena gatavošanai izmantot filtrētu, attīrītu ūdeni.

Sintētiskie mazgāšanas līdzekļi, izšķīstot ūdenī, izmaina ūdens īpašības, kuras ir ļoti svarīgas daudziem dzīviem organismiem, kuri dzīvo gan ūdenī, gan ūdens virspusē.

Sintētiskie mazgāšanas līdzekļi satur polifosfātus, kuri tiek uzskatīti par bīstamiem tieši priekš ūdenskrātuvēm, jo liekais fosfors izraisa strauju augu augšanu un atmiršanu, augu pūšanu, skābekļa samazināšanos ūdens tilpnēs, dzīvo organismu dzīves apstākļu pasliktināšanos. Kaitīgie mazgāšanas līdzekļi nodara lielu ļaunumu , pat ja tie ir nokļuvuši ūdenī ļoti mazās devās.